Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka ārvalstu studenti, kas studē Latvijā, masveidā strādā kebabu ēstuvēs un pārkāpj vīzas nosacījumus. Īstenībā, viņi pat kļūstot par studentiem, lai tikai strādātu kebabnīcās Latvijā. Tas notiekot tādēļ, ka likums atļaujot ārvalstu studentiem strādāt 20 h nedēļā (caurmēra prakse pasaulē), Rīgā esot manīti cilvēki, kas tērpušies latviešiem netradicionālās drēbēs (Rītup, tu?), un daļa studentu esot no valstīm ar augstu terorisma līmeni (Un? Ko tas pats par sevi liecina?). NEVIENA skaitļa, kas pierādītu apgalvojumu, ka ārvalstu studenti iebrauc šeit ar nolūku strādāt nevis studēt. Tomēr datu trūkums neliedz deputātam vispārināt viņa izpratni par norisēm un rosināt likuma izmaiņas.
Es respektēju pilsoņa Dombravas tiesības uzskatīt, ka ārvalstu studenti ir Latvijas apdraudējums. Varbūt būtu lietderīgi samesties un aizsūtīt Jāni kaut kur pasaulē pamācīties, lai kliedē bailes no cilvēkiem, bet tas cits jautājums. Tas, kas gan nav pieņemami, ka deputāts Dombrava likumdošanas iniciatīvas balsta savās subjektīvajās izjūtās. Es būtu gatava diskutēt par likuma izmaiņām, ja būtu fakti, kas liecinātu par kādu noteiktu tendenci. Jāņa bailes nav pietiekams iemesls likuma izmaiņām. Tāpat kā manas. Tā neveido pierādījumos balstītu politiku. Ar savām fobijām katram pašam jātiek galā, tādēļ nevajag grozīt likumus. Fobiju gadījumā ir jālūdz palīdzība speciālistiem, piem., psihoterapeitam/ei. Savukārt problēmu esamība jāpamato ar faktiem.